Lai gan viņiem tika piešķirti 30 000 EUR, baznīcas sakopšanai bija vajadzīgi 60 000 EUR. ‘‘Draudzei bija jāsavāc vēl šie 30 000, kas likās neiespējamā misija, bet tas bija Dieva plāns, ka šij baznīcai jātiek sakoptai, atjaunotai,’’ stāsta Ligita, ‘‘un brīnumainā kārtā mēs savācām šīs naudiņas ar ziedotājiem’’. Galvenā iecere bija ielikt jumtu, lai drupas neturpinātu brukt. Taču, kad lika jumtu, apmali nobetonēja un nobrucināja tās apmetumu, kas krīt un drūp. Baznīcas iekšienē un ārienē bija aptuveni metra augstumā sabiruši apmetuma un akmens gabali. Tāpēc nākotnes plānos ietilpst mūra nostiprināšana, kas prasa ļoti daudz līdzekļu. Pašlaik iekonservēts ir arī baznīcas tornis, kurš ir aiztaisīts. Logi un durvis pārklāti, jo kara laikā ar šāviņiem tas tika sacaurumots. Nākotnē draudzei ir sapnis rekonstruēt šo torni un uzlikt atpakaļ zvanu, lai cilvēki dzird, ka zvana zvans   un   notiek   dievkalpojumi.   ‘‘Lielais labums  mūsu  baznīcai  ir  tas,  ka  tā  vienmēr ir atvērta, mums nav nekādas greznās iekārtas un tādas lietas, kas ir “normālās baznīcas”. To cilvēki izmanto un par to arī ir vislielākais prieks.’’ stāsta Ligita.